LIBERĀLĀ BRĪVMŪRNIECĪBA

Kontinentālā brīvmūrniecība, kas citādi pazīstama kā liberālā brīvmūrniecība, latīņu un adogmatiskā brīvmūrniecība ietver brīvmūrnieku Ložas, galvenokārt Eiropas kontinentā, ko atzīst Grand Orient de France/GodF (Francijas Dižie Austrumi) vai pieder pie tādam brīvmūrnieku organizācijām kā CLIPSAS, SIMPA, TRACIA, CIMAS, COMAM, CATENA, GLUA vai jebkuras citas starptautiskas liberālās organizācijas, t.i., kontinentālās brīvmūrniecības.
Lielākā pasaules brīvmūrnieku daļa, pārsvarā dzīvojošie Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur konservatīvajai brīvmūrniecībai ir virtuāls “monopols”, pieder brīvmūrnieku Ložām, kas atzīst Anglijas Apvienoto Lielložu un neatzīst kontinentālos brīvmūrniekus, uzskatot un lietojot aplamo apzīmējumu “neregulārie”.
 
Tādējādi, pasaulē laika gaitā ir izveidojušies divi brīvmūrniecības virzieni, “kur viens neatzīst otru”:
anglo/amerikāņu “konservatīvās” jurisdikciju tradīcijas, ko raksturo Anglijas Apvienotā Lielloža (United Grand Lodeg of England) un dažādās Lielložas ASV.
Eiropas “kontinentālā” jurisdikciju tradīcija, ko raksturo Francijas Dižie Austrumi (Grand Orient de France), ar plašu un mainīgu “atzīšanu”
 
Kontinentālā stila Ložas pastāv lielākajā daļā pasaules reģionu. Visā kontinentālajā Eiropā, Latīņamerikā, lielākajā daļā Karību jūras reģiona un lielākajā daļā Āfrikas tās ir dominējošās brīvmūrniecības tradīcijas, savukārt ASV, Britu Sadraudzībā un to bijušajās kolonijās tās ir pārstāvētas maz.
 
Liberālajai brīvmūrniecībai nav noteikta viena “centra”, uz kuru būtu vērsta “uzmanība”, tā ir mūsdienīgāka, plašāka un elastīgāka savos dalības kritērijos. Tā, piemēram, nav obligāta ticība Dievam, līdz ar to, dalībnieki var būt arī ateisti, sievietes tiek atzītas kā Māsas, tāpēc pie liberālās brīvmūrniecības pieskaitāmas arī jauktās un sieviešu Ložas. Pastāv  vairāki atšķirīgi virzieni un pazīmes kā: vīriešu, jauktās, sieviešu Ložas; “Le Droit Humain”; “Orient”; “Mixed”; “Symbolic”; utt…

KONSERVATĪVĀ BRĪVMŪRNIECĪBA

Konservatīvā brīvmūrniecība uzstāj, lai Ložā būtu atvērta Svēto Rakstu grāmata (Bībele, Korāns, u.c.) un, lai katrs Ložas loceklis apliecinātu ticību Augstākajai Būtnei.
Tā nepieņem un neatzīst sievietes kā brīvmūrnieces, Māsas.

            Konservatīvās brīvmūrniecības centrs ir Anglijas Apvienotā Lielloža, kuras vadībā, saskaņā ar gadsimtus senām tradīcijām, vienmēr būs tikai un vienīgi karaļu dzimtas pārstāvis. Patreiz, no 1967. gada, tās Lielmeistars ir princis Edvards, Kentas grāfs.

BRĪVMŪRNIEKA BŪTĪBA

Būt par brīvmūrnieku, pirmkārt un galvenokārt, nozīmē būt cilvēkam šī vārda patiesajā un kvalitatīvi augstākajā nozīmē, cilvēkam ar “labām manierēm”….  Šī vienkāršā un tajā pašā laikā ļoti dziļā definīcija nāk no viena no svarīgākajiem brīvmūrnieku dokumentiem – masonu konstitūcijas (ko Džeimss Andersons sarakstījis 1723. gadā, pamatojoties uz daudz senākiem, vēl viduslaiku avotiem).

Brīvmūrnieks visas dzīves laikā dara visu iespējamo, strādā ar sevi, lai kļūtu labāks cilvēks, nemitīgi mācās un izzina gan savu iekšējo, gan arī apkārtējo pasauli tās materiālajā un garīgajā izpausmē.  Ir tikai dabiski, ka vēlme būt labākam un pilnveidoties pavada mūs kopš civilizācijas pirmssākumiem. Katrs no mums izvēlas savu attīstības un izpausmes ceļu – izglītība, sociālās aktivitātes,  brīvprātīgais darbs, labdarība, mediācija, filozofija, jebkura reliģiskā mācība un  Dievs … Katrs no šiem ceļiem ir pareizs un vērtīgs. Un kopumā šī dažādība veido  brīvmūrniecības spēku un viedumu.

Mēs, brīvmūrnieki, veidojam savu ceļu – brīvmūrniecību, sākot no filozofijas un diskusijām, līdz praktiskai rīcībai, sākot katrs no sevis – līdz sabiedrībai kopumā, izmantojot gan simbolus, gan vēsturiskas zināšanas, gan mūsdienu zinātnes atklājumus.

Brīvmūrniekam, protams, ir arī pienākumi, tostarp:

· regulāri apmeklēt Ložas Darbus (vismaz 1x mēnesī);

· ievērot Ložas Reglamentu, gan Ložā, gan profānajā dzīvē, atbilstoši   apstākļiem;

· nedarīt neko tādu, kas varētu diskreditēt brīvmūrniecību; turēt godā un cieņā tādus jēdzienus kā “demokrātija, iecietība, atklātība”, paturot prātā, ka pār tiem dominē ētika un morāle;

· pilnveidot sevi un apliecināt savu izaugsmi gatavojot  referātus, kuri tiek  kopīgi apspriesti Ložas Darbu laikā;

· veikt regulārus maksājumus Ložas darbības nodrošināšanai, kā to nosaka Ložas Reglaments;

· godprātīgi pildīt amata pienākumus, kas uzticēti Ložā;

· līdzdarboties Ložas “saimnieciskajā dzīvē”.

SLAVENI BRĪVMŪRNIEKI LATVIJAS VĒSTURĒ

  • JOHANS GOTFRĪDS HERDERS (Johann Gottfried von Herder)

(1744. – 1803.) Vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.

Viens no romantisma pamatlicējiem. Ietekmējis Gētes uzskatus. 1764. gadā Herders pārcēlās uz dzīvi Rīgā, bija skolotājs Rīgas Domskolā (1764-1769). Publicējis darbus par vēsturi, filozofiju un literatūras kritiku, kā arī latviešu tautas dziesmas vācu valodā dažādu tautu dziesmu kopojumā Stimmen der Völker in Liedern, 1778. Herders nosodīja vācu krustnešu iebrukumu Latvijā 13. gadsimtā un latviešu zemnieku apspiešanu, atzinīgi vērtēja Garlība Merķeļa darbus.

  • GARLĪBS MERĶELIS (Garlieb Helwig Merkel)

(1769. — 1850.) Baltvāciešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem Baltijas apgaismības ideju pārstāvjiem.  Viņam ir izcila nozīme dzimtbūšanas atcelšanā Baltijā.

Merķelis uzturēja ciešu saikni ar daudziem vācu literātiem, arī F. Šilleru un J. V. Gēti, viņa draugu vidū bija J.G. Herders, K.M. Vīlands u.c. literāti.

  • ERIHS FON STRICKIS (Erich Alexander Ingemar von Stritzky)

(1881.-…) Fabrikas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” ceremonijmeistars (1925). Rīgas militārās ložas „Hanseatentreue” brālis (1918). Andreja ložas meistars (1931).

  • OTO FON HŪNS (Oto von Huhn)

(1764.–1832.) Ārsts, vēsturnieks un kultūras darbinieks. Aleksandra Augstumu iestādes celtniecības vadītājs un no 1824. gada līdz mūža galam – tās pirmais direktors (tagad Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs). Medicīnā nozīmīgākais fon Hūna veikums ir pirmā baku vakcinācija Rīgā un Krievijā 1800. gada 27. novembrī, kopā ar Edleru Joahimu fon Rammu (1763–1825) dibinātais Baku potēšanas institūts, kā arī vairākas publikācijas par bakām vācu un krievu valodā, starp kurām ievērojamākā ir „Vispārējā aizsargbaku ieviešana Eiropas un Āzijas Krievijā” 1807. gadā. Sv.Pēterburgas Medicīnas kolēģijas goda loceklis (1803). Galma padomnieks (1817). Sv.Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības” (1811) brālis.

  • ALFRĒDS ANDERSONS

(1879.—1937.). Rīgas pilsētas galva (1921—28). Skolotājs, dzejnieks un sabiedriskais darbinieks. Ar pseidonīmu Andrass sarakstījis drāmu “Ķēniņš Dāvids”, tulkojis Riharda Vāgnera operas. Rīgas ložas „Jāņuguns” oratora vietnieks, brāļa ievedēja vietnieks (1927—1937).

  • GUSTAVS ZEMGALS

(1871.—1939.) Rīgas pilsētas galva (1918.-1920.), Latvijas Tautas padomes viceprezidents. Latvijas aizsardzības ministrs (1921—1923), Latvijas Valsts prezidents (1927—1930). Godājamais meistars Rīgas brīvmūrnieku ložā „Krievijas Tautu Lielā Austruma“ (Veļikij Vostok narodov Rossiji) lielložas sastāvā (1910—1917).

  • ANDREJS KRASTKALNS

(1868.-1939.) Latviešu sabiedriskais un politiskais darbinieks, ilggadējs Rīgas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājs (1919–1939), Rīgas pilsētas valdes loceklis (1907. gadā), no 1935. gada Tirdzniecības un rūpniecības kameras loceklis un tās Apdrošināšanas sekcijas priekšsēdētājs, Latviešu akciju bankas padomes loceklis.

  • EDGARS ŠVĒDE

(1880.-1967.) banku darbinieks, tirgotājs, prokūrists, Latvijas ģenerālkonsuls Berlīnē (1920.- 1923.), Latvijas Bankas direktors (1929), Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926)

  • ĀDOLFS KAKTIŅŠ

(1885.-1965.) Viens no izcilākajiem latviešu operdziedātājiem un skatuves māksliniekiem opermākslas vēsturē, iestudējis ap simts operu lomu Latvijā, Vācijā, Francijā, Monako u.c.

  • JĒKABS GROTS

 (1888.- 1942.) Latvijas Senāta Civilkasācijas departamenta senators (1934.-1940.), Rīgas brīvmūrnieku ložas “Jāņuguns” brālis (1929).

  • GOTHARDS VILHELMS NIKOLAJS MUNTERS (Gotthard Wilhelm Nikolai Munter)

(1898.-1967.) Latvijas politiķis un diplomāts, Latvijas Republikas ārlietu ministrs (1936.–1940.),  Tautu Savienības Padomes loceklis (1936–1939) un Tautu Savienības 101. sesijas priekšsēdētājs (1938).V. Munters bija Zviedrijas masonu ložas Den Nordiska Foersta biedrs kopā ar diplomātiem Kārli Zariņu un Alfrēdu Bīlmani. 

V. Muntera paliekošie sasniegumi bija Baltijas Antantes izveidošana un nostiprināšana, kas atviegloja Baltijas valstu trimdinieku sadarbību. Vērā ņemami ir arī centieni izstrādāt ārpolitisku kursu, kas vērsts uz miermīlīgu sadarbību Versaļas-Rīgas sistēmas ietvaros, Latvijas atpazīstamības veicināšanu pasaulē.

  • KĀRLIS REINHOLDS ZARIŅŠ

(1879.-.1963) Latvijas ārlietu ministrs (1931.– 1933.), Latvijas Republikas ārlietu dienesta vadītājs, Rezidējošais ministrs Somijā (1919.), Latvijas sūtnis Somijā (1921.–1925.), arī sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā Igaunijā Lielbritānijā un ģenerālkonsuls Britu Impērijā, Īrijā Austrālijā un Jaunzēlandē, Dienvidāfrikas Savienībā un Kanādā.

  • ALFRĒDS BĪLMANIS

(1887.-1948.) Latviešu sabiedriskais darbinieks, diplomāts, vēsturnieks, publicists.

Kopš 1932. gada viņš ir diplomātiskajā dienestā. Viņš pārstāv Latviju, visupirms PSRS (1932-1935), tad no 1935. gada līdz pat savai nāvei ASV. Loti aktīvi cīnījās pret Latvijas okupāciju ASV politiskajā presē un žurnālos. 1940. gada 21. jūlijā iesniedza protesta notu ASV valdībai pret komunistu “leļļu Saeimas” lēmumu pasludināt Latviju par Padomju Savienības republiku. Kā atbildi viņš saņēma ASV ārlietu departamenta 26. jūlija paziņojumu, ka ASV neatzīst Latvijas valsts iznīcināšanu un turpinās, tāpat kā agrāk, atzīt Latviju de facto un de jure (t.s. Samnera Vellesa deklarācija), kas ievadīja Rietumu valstu 50 gadus ilgo Baltijas inkorporācijas neatzīšanas politiku.

  • ANDREJS BANKAVS

(1945.-2010.) Latvijas Universitātes profesors, Francijas Goda leģiona virsnieks (2001.), Portugāles Nopelnu ordeņa virsnieks(2003.);

Brīvmūrnieku_uzskaitījums List_of_Freemasons

MĪTI UN SPEKULĀCIJAS

Viss, kas ir nezināms un tiek slēpts, vienmēr un visos laikos ir bijusi laba augsne mītiem un spekulācijām. Brīvmūrniecība, kas tikusi vajāta gan no laicīgās varas, gan baznīcas puses, vienmēr ir turējusies savrup un ir bijusi slēpta un, zināmā mērā, slēgta sabiedrībai. Brīvmūrnieki nevalda pār pasauli un tā nav pretvalstiska organizācija, ja vien tā nepastāv valstī ar totalitāru iekārtu, kurā parasti patiesā brīvmūrniecība nav iespējama vai atrodas dziļā “pagrīdē”. Patiesā brīvmūrniecība, jo ir piemēri, kad brīvmūrniecība ne tikai neatbalsta pastāvošo totalitāro režīmu, bet izturas “neitrāli” attiecībā pret to.

         Nenoliedzami, ļoti daudzas pasaulē zināmas un slavenas (skat.sadaļu SLAVENI BRĪVMŪRNIEKI) personības ir bijuši un arī ir brīvmūrnieki, personības, kuras kādā no savām darbības jomām ir pozitīvi ietekmējuši savas valsts, nozares vai pasaules vēsturi, tagadni, un, cerams, arī nākotni. Arī mūsdienu Latvijā brīvmūrnieki ir politikā un atrodas vadošos amatos, ir viedokļu līderi un sabiedrībā zināmas personības. Katrā gadījumā, ja brīvmūrnieki valdītu pār pasauli, tad tā noteikti būtu labāka, nekā tā ir šobrīd.

 Brīvmūrnieki Ložas darbu laikā nerunā par politiku un reliģiju, tomēr tas nav liegts ārpus Ložas Darbiem. Ir valstis, kur laicīgā vara bieži vēršas pie brīvmūrnieku organizācijām vai atsevišķiem brīvmūrniekiem pēc padoma un ļoti bieži padomi, ko dod brīvmūrnieki, tiek pieņemti un īstenoti. Protams, ar to tiek domāti padomi un rīcība, kas balstīta uz ētikas un morāles principiem. Dzīvē gadās arī slikti piemēri, zināmākais, protams, ir Itālijas Loža P2 (“Propaganda Due”), bet tas jau ir cits stāsts.

Skandalozākais brīvmūrnieks, saistībā ar Latviju ir grāfs Kaliostro (Alessandro Cagliostro, īstajā vārdā — Džuzepe Balzamo, 1743–1795), kurš, kopā ar savu sievu Serafinu, Jelgavā uz agrāko ložu bāzes izveidoja divas ēģiptiešu mūrnieku adopcijas ložas sievietēm un vīriešiem – “Loge d’Adoption Trois Couers couronnés” un “Loge d’Adoption Trois Epées couronnées”. Par Kaljostro galvenajiem sabiedrotajiem kļuva Jelgavas ložas “Trois Epées couronnées” meistars grāfs Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems un viņa brāļameita dzejniece Elīza fon der Reke (von der Recke, 1754–1833), kuras grāmata „Ziņojums par bēdīgi slavenā Kaljostro uzturēšanos Jelgavā 1779. gadā un viņa maģiskajām operācijām” 1787. gadā kļuva par bestselleru vāciski lasošo cilvēku lokā ne tikai Vācijā, bet arī pārējā Eiropā.

Runājot par brīvmūrniecības zīmēm un simboliem, ir svarīgi atcerēties, ka neviens nav “privatizējis” vārdus, burtus vai zīmes, tāpēc, parādoties publiski kādam no šiem simboliem vai darbībām, tas vēl nenozīmē saistību ar brīvmūrniecību, jeb kā saka: “tas, kas uzrakstīts uz sētas, nenozīmē, ka tas tiešām atrodas aiz sētas”.

BRĪVMŪRNIECĪBA KĀ BAZNĪCAS PRETINIEKS,

IENAIDNIEKS UN NOLIEDZĒJS

Vēstures gaitā brīvmūrniecības un baznīcas savstarpējās attiecības ir bijušas neviennozīmīgas. Ir bijis laiks, kad baznīcu vara ir bijusi vēlīgāka pret brīvmūrniecību un mācītāji ir bijuši, un arī ir pašlaik brīvmūrnieki, sevišķi starp protestantu mācītājiem. Brīvmūrnieku konstitūcijas autors Džeims Andersons pats bija protestantu mācītājs.

Tomēr, kā viss mainīgais profānajā pasaulē, arī baznīca ir bijusi un ir mainīga, kā rezultātā vairākos laika posmos tā ir izrādījusi lielu neiecietību pret brīvmūrniecību un pat uztvērusi to kā draudu reliģiskajām dogmām un eksistencei. Līderis šajā jomā, nepārprotami, ir katoļu baznīca. Tā tika radīti un ģenerēti mīti ar negatīvu pieskaņu attiecībā uz visu, kas saistīts ar brīvmūrniecību.

Lai gan mūsdienās ir iestājies zināms atkusnis attieksmē pret brīvmūrniecību, konservatīvisms un pat galējais radikālisms nekur nav zudis. Paradokss ir tajā, ka tieši konservatīvā brīvmūrniecība pieprasa obligātu ticību Dievam. Lai gan, pastāv obligāta prasība nošķirt brīvmūrniecību no reliģijas, atstājot ticības brīvību katra indivīda ziņā un “nenākt ar savu bībeli” kopējā namā, kas ir attiecināms arī uz laicīgo varu, kur brīvmūrniecība uzstāj, ka baznīcai ir jābūt šķirtai no laicīgās varas.

Brīvmūrniecība nav slepena kustība vai organizācija – tā ir diskrēta, bet pieejama katram, atbilstoši viņa vērtību skalai, ētikas un morāles kompasam. Brīvmūrniecības lielākais noslēpums – tai nav noslēpumu!

BRĪVMŪRNIECĪBA UN BAGĀTĪBA

Materiālajai bagātībai brīvmūrniecībā nav nozīmes. Svarīga ir garīgā un morālā bagātība, fakts, vai esi gatavs dalīties šajā bagātībā ar citiem un pats nemitīgi augt un pilnveidot sevi un citus, ievērojot ētiskos un morālos pamatprincipus kā pamatu attīstībai. Vai brīvmūrniecībā var kļūt materiāli bagāts, nodibināt plašu sakaru tīklu? Iespējams, bet tad mēs iesakām labāk meklēt ceļu pie citas organizācijas, kuru arī ir dibinājuši brīvmūrnieki – Rotari Klubs (Rotary Club). Tur noteikti būs tas, ko meklē!

Brīvmūrniecība ir atvērta tiem, kas grib augt un attīstīties kā personība un, kuriem rūp gan sava, gan savas valsts, planētas un cilvēces nākotne. Un nav svarīgi, vai esi baņķieris, ārsts, skolotājs vai drēbnieks.

Mēs visi esam līdzvērtīgi.