Brīvmūrniecība ir sens, universāls un tradicionāls iesvētīts Ordenis, kas balstās uz BRĀLĪBAS principiem.
Tā ir brīvu un labiem tikumiem apveltītu cilvēku apvienība, kuras biedri ir piederīgi tai, neatkarīgi no rases, tautības vai ticības.
Simtiem gadu brīvmūrnieki ar vienotu, brālīgu atbalstu ir darbojušies, lai kļūtu par labāko sevis versiju, vienlaikus sniedzot ieguldījumu sabiedrības un mūsu pasaules pilnveidošanā un attīstībā.
Liberālā brīvmūrniecība uzņem gan vīriešus, gan sievietes, neraugoties uz reliģiju, rasi, vecumu, ienākumiem, izglītību un uzskatiem
(izņemot radikālismu un totalitārismu).
Tomēr, lai pievienotos brīvmūrniecībai, ir jāatbilst šādām pamata kvalifikācijām:
- jābūt vismaz 18 gadus vecam/ai (minimālais vecums dažās jurisdikcijās atšķiras, dažreiz – amplitūdā līdz 21 gadam);
- vispārpieņemtajām morāles un ētikas normām ir jābūt dzīves pamatvērtību “komplektā”, jāpiemīt taisnīguma izjūtai;
- jāciena citu domas un izteiksmes brīvība;
- jāspēj apvienot cilvēkus un rast kompromisus, ievērojot universālo tikumību un cienot katra personību;
- jāciena ikkatrs darbs, jāuztver tas kā pienākums un cilvēka tiesības, kas tiek darīts ar prieku;
- kā viens no savas dzīves mērķiem jāuzskata cilvēces tikumiskā pilnveidošana, darot visu iespējamo, lai pastāvīgi uzlabotu cilvēces esību kā garīgajā ziņā, tā arī materiālās labklājības jomā;
- jāpiemīt vēlmei nemitīgi papildināt zināšanas un gatavībai pakļauties brālības senajām paražām.
Brīvmūrniecība ir legāla brīvajā pasaulē, jeb demokrātiskās valstīs. Lai Lielloža vai Loža varētu veikt saimniecisko darbību, tad atbilstoši valsts likumiem, tā tiek juridiski reģistrēta.
Brīvmūrniecībā Ložai ir divas nozīmes. Tā ir gan virtuāla domubiedru grupa, kas vienota savās domās, mērķos un rīcībā, gan telpa vai ēka, kurā viņi satiekas. Ikdienā Ložas telpas ir slēgtas profānu, jeb “neiesvētīto” acīm, bet ir izņēmumi un gadījumi, kad telpas ir publiski pieejamas, bet, protams, ārpus Ložas rituālo darbu laika. Virtuāli trīs Ložas var veidot Lielložu. Arī Lielložām ir savas telpas/Templis. Bieži Lielložas ēkās, kas ir piemērotas vairāku Ložu paralēlai darbībai.
Brīvmūrniecība nav reliģija vai reliģijas aizstājējs un tā neiejaucas savu dalībnieku reliģiskajos uzskatos. Brīvmūrniecībā ir pārstāvēti visu ticību cilvēki, arī ateisti. Reliģija netiek apspriesta Ložu Darbos (sanāksmēs).
Protams, un vēsturiskajā attīstības gaitā pastāv neskaitāmas liecības, ka brīvmūrniecības aktīvi dalībnieki ir bijuši un ir arī mūsdienās, daudzi dažādu konfesiju mācītāji. Brīvmūrniecība ar cieņu izturas pret katru no konfesijām, kā arī ateismu, agnosticismu, utt. Ticība ir katra indivīda privāta izvēle un katram brīvmūrniekam ir tiesības piederēt tai konfesijai, tai reliģijai, ko viņš uzskata par sev tuvu.
Brīvmūrniecība nav slepena, bet gan diskrēta organizācija.
Brīvmūrniecība darbojas saskaņā ar tās valsts likumiem, kura tā atrodas. Katram brīvmūrniekam ir pienākums ievērot tās valsts likumus, kurā viņš dzīvo.
Kā jau iepriekš tika minēts, brīvmūrnieki ir diskrēti cilvēki. Kā jebkurai legālai organizācijai, kas ievēro likumus, mums ir sava “valoda”, zīmes un sarunas, un tās ir pieejamas tikai tiem, kas ir tās biedri. Vai nebūdams ārsts, jurists vai amatnieks, Tu tiktu iepazīstināts ar šo profesionālo apvienību “noslēpumiem”? Nē, jo neesi viens no viņiem.
Brīvmūrniecība ir morāles sistēma, kas tērpta alegorijās un ilustrēta ar simboliem. Simboli ļauj cilvēkiem ātri sazināties un pārvarēt valodas barjeras. Kad redzi zaļo gaismu vai īkšķi uz augšu, Tu zini, ko tas nozīmē. Tāpat brīvmūrnieki izmanto metaforas no ģeometrijas un arhitektūras, lai tajās iekodētu nebeidzamo tiekšanos pēc zināšanām, sevis pilnveides, ētikas un morāles virsotnēm.
Kā vēsturiskā mantojuma liecību un piederības zīmi, brīvmūrnieki valkā priekšautus atrodoties Ložā, kā arī noteiktos publiskos pasākumos un arī bērēs, lai tādējādi parādītu savu lepnumu par brālību un savu piederību operatīvajiem (amata mūrnieki) brīvmūrniekiem, kuri vēsturiski nēsāja savus darbarīkus ādas priekšautos. Cirkulis un leņķis ir visplašāk pazīstamais simbols arhitektūrā. Kad redzi šos simbolus uz ēkas, zini, ka šai ēkai ir bijusi vai ir saistība ar brīvmūrniecību
Liberālajā brīvmūrniecībā – noteikti. Mēs atzīstam pilnīgas vienlīdzības principu.
Brīvmūrnieka galvenais pienākums ir strādāt ar sevi – pilnveidoties un attīstīties, apgūt jaunas prasmes un zināšanas, vai tās būtu dzīves atziņas vai amats, kā arī – ikkatrā dzīves situācijā rīkoties atbildīgi. Brīvmūrniekam ir pienākums domāt par citiem – sabiedrību, valsti, cilvēci un planētu kopumā, palīdzēt cilvēkiem, tsk. palīdzēt izprast lietu kārtību, cēloņu un seku saistību, ētikas, morāles un taisnīguma principus.
No “tiešās brīvmūrniecības” – ir pienākums attīstīt kritisko domāšanu, mācēt klausīties un sadzirdēt, izteikt savas domas, iepazīt simbolismu, piedalīties Ložas Darbos (sanāksmēs), lasīt, rakstīt, būt zinātkāriem…
Tā ir iespēja iepazīt sevi, strādāt pie sevis pilnveidošanas, satikt sev līdzīgos un labākus, lai pats kļūtu labāks. Tā ir iespēja padarīt labāku visu sev apkārt – savu māju, pilsētu, valsti un pasauli. Tu neesi viens.
Savā ziņā – jā. Brīvmūrniekam jābūt garīgi bagātam cilvēkam. Nauda nav brīvbiļete uz Ložu. Tā vietā mēs pieprasām, lai kandidātiem būtu stabila dzīve un materiālais stāvoklis. Brīvmūrniekam ir pienākums palīdzēt citiem, bet ne uz savas ģimenes rēķina.
Cik daudz Tu velti laiku tam, kas Tevi patiesi interesē un tam, ko vēlies sasniegt? Patiess brīvmūrnieks ir 24/7. Tu pats pieņem lēmumu, cik daudz laika Tu vēlies veltīt brīvmūrniecībai. Tu vari neuzņemties papildus pienākumus Ložā un tad, vienīgais Tavs laika “upuris” būs Ložas Darbi vienu reizi mēnesī divas, trīs stundas. Bet, gadījumā, ja arī šī dalība kļūst apgrūtinoša, tad nevajadzētu apgrūtināt savu dzīvi un būtu ieteicams pameklēt citu laika pavadīšanas veidu.
Mūsu Lielvara pagaidām ir pārstāvēta Latvijā un Polijā. Latvijā pagaidām Loža ir tikai Rīgā, bet tas nav tāls laika jautājums, kad Ložas var parādīties arī citās Latvijas un Baltijas pilsētās. Pievienojies un “būvēsim” mūsu Tempļus kopā!
Kļūstot par brīvmūrnieku, iemaksas dažādās Ložās ir atšķirīgas. Ar dalību saistītās summas sevī ietver vienreizēju iniciācijas maksu un gada nodevas, kas paredzētas Ložas saimniecisko izdevumu segšanai.
Protams. Izstāties no Ložas var iesniedzot rakstveida iesniegumu par savu lēmumu. Savu darbību Ložā var apturēt uz laiku (bieži tiek izmantots, kad ikdienas dzīvē rodas izmaiņas – dzīves vietas maiņa, veselības problēmas, jauni pienākumi u.c.). Persona, kas pusgadu, bez pamatota iemesla nepiedalās Ložas darbā, tiek izslēgta no Ložas.
